Suņu barības vada saslimšanas cēloņus var atrast zinātniskā izpēte, nevis publiskā retorika

zm.gov.lv 2016.gada 9. maijs

Aivars Bērziņš, Dr.med.vet., Ph.D., Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” direktors.

2015. gada pavasarī Latvijas Veterinārārstu biedrība (LVB) vērsās ar lūgumu Zemkopības ministrijā (ZM) piešķirt finansējumu un tehnisko palīdzību suņu barības vada saslimšanas jeb megaesophagus (ME) izpētei Latvijā. ZM ir vienīgā institūcija, kas līdz šim ir atbalstījusi šo izpēti ne tikai finansiāli, bet arī praktiski, piesaistot Pārtikas un veterināro dienesta (PVD), Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Veterinārmedicīnas fakultātes (VMF) un Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta (BIOR) ekspertus un resursus. Faktiski nekavējoties visas ar veterinārmedicīnu saistītās institūcijas un to eksperti ir tikuši iesaistīti saslimšanas cēloņu meklēšanā.

 

Izpētes grupas vadība tika uzticēta LVB Valdes loceklei DVM, MS, PhD Ilzei Matīsei van Houtanai, kuras darba pienākumos saskaņā ar līgumu bija izpētes zinātniskās grupas vadība, kā arī izpētes norises koordinēšana un uzraudzīšana un gala ziņojuma (pētījuma atskaites) sagatavošana. Jāatzīmē, ka laika posmā no 2015. gada maijam līdz decembrim pētnieku grupai bija jāveic arī pētījums kontroles grupā, taču diemžēl šī pētījuma daļa tā arī netika sākta, kaut arī atalgojums tā izpildei tika izmaksāts. Kopumā pētījumam līdz šim izlietoti aptuveni 45 000 eiro, t.sk. atalgojums – 13,5 tūkstoši eiro, pētnieku grupas pasūtītie laboratoriskie izmeklējumi gan Latvijā, gan ārvalstīs – 19 tūkstoši eiro un ap 12 tūkstoši eiro citiem izmeklējumiem, veterinārajiem pakalpojumiem un daļēji arī PVD veiktajai uzraudzībai. Neskatoties uz izpētes grupas darba gaitu, PVD pastiprināti ir uzraudzījis un kontrolējis barības ražotāju, savukārt BIOR nodrošinājis visu iespējamo tehnisko atbalstu paraugu testēšanā, loģistikā un sadarbībā ar ārvalstu laboratorijām gan pētnieku grupai, gan PVD. Ņemot vērā izlietotā finansējuma apjomu un līdz šim ieguldīto darbu, mani pārsteidz atsevišķu personu nepatiesie publiskie izteikumi, ka ZM un atbildīgās institūcijas “neatbalstot” suņu saslimšanas cēloņu meklēšanu.


Līdzšinējā darba gaitā BIOR iztulkoja līdzšinējā pētījuma atskaites, secinājumus un nākamā pētījuma perioda plānus, un lūdza starptautisku palīdzību Zviedrijas, Somijas un Vācijas ekspertiem. Zinātnē šādu ārēju novērtējumu sauc par peer-review, un tā ir starptautiski pieņemta prakse, ko neviens nekad neuzskata par mēģinājumiem diskreditēt pētījumu vai apšaubīt tā gūtās atziņas. Nupat ir saņemti vairāku neatkarīgu ārvalstu ekspertu viedokļi, nozīmīgi jautājumi un komentāri. Diemžēl jāatzīst, ka tika saņemtas kritiskas piezīmes gan par jau paveikto pētījuma daļu, gan par nākotnes plāniem, kas šobrīd liek rūpīgi izvērtēt pieejamos rezultātus, un liek domāt par jaunu pētījuma stratēģiju, lai pieņemtu pareizos lēmumus par turpmāko darbību un paralēli censtos atbildēt uz vairākiem neatbildētiem jautājumiem.

 

Ņemot vērā, ka līdz šim nav izdevies identificēt mehānismu vai precīzu cēloni, kādā viena ražotāja barība varētu veicināt ME vai polineiropātijas attīstību, pastāv nopietnas bažas par kādu iespējamu jaucējfaktoru (confounding factor) un pati barība varētu arī būt kā starpniekfaktors (proxy), kas šobrīd būtu jāņem vērā, turpinot šo izpētes darbu. Izvēlētais gadījuma kontroles (case-control) pētījums nepierāda kauzālās (cēloņu) asociācijas, bet tikai norāda uz aizdomām, turklāt gadījumu un kontroles grupas šādos gadījumos jāveido vienlaikus, lai izvērtētu visu iespējamo faktoru ietekmi – ekspozīciju (exposure) konkrētā laika periodā.

 

Es uzskatu, ka visos pētījuma soļos jau no paša sākuma bija nepieciešams pievērst īpašu vērību potenciālajiem pašizlases faktoriem, kas var radīt būtisku sistemātisku novirzi datos (selection bias). Ja kāda no pētījuma grupām sistemātiski atšķiras no atbilstošās populācijas, tad rezultāti noteikti neatspoguļos patieso riska faktoru ietekmi. Piemēram, konkrēta ražotāja barības riskantums var tikt būtiski pārvērtēts gadījuma grupas pašizlases dēļ, it īpaši, kā šajā gadījumā, kad pēc LVB vai plašsaziņas līdzekļos izplatītās informācijas 2015. gadā uzmanība tika pievērsta vienam ražotājam vēl pirms pētījuma sākšanas un pētījuma pašā sākuma posmā. Nedrīkst aizmirst arī par citu nozīmīgu, būtisku faktoru iekļaušanu vai izslēgšanu, kas potenciāli var radīt dzīvniekiem polineiropātijas (pārslimotas infekcijas, vakcinācijas, medikamenti, barības piedevas un izejvielas vai jebkuri citi ārējās vides faktori).

 

Ļoti būtisks priekšnosacījums ceļā uz cēloņu atrašanu ir gan precīza gadījuma definīcija, gan precīza uzliesmojuma, ja tāds ir, definīcija, lai varētu vienlaikus veidot gadījuma kontroles grupas. Turklāt līdz šim esošās gadījuma kontroles grupas izvēlētie 60 dzīvnieki ir daudz par maz, lai varētu ticami novērtēt vairāku potenciālo jaucējfaktoru (confounding factors) ietekmi, tāpēc šim nolūkam ir jāaptaujā būtiski lielāka reprezentatīva paraugkopa, kas ir simti, nevis daži desmiti dzīvnieku īpašnieku.

 

Laboratoriskie izmeklējumi, kuriem līdz šim ir izlietots arī ievērojams finansējums, turpmāk arī ir jāizvērtē kritiski, ņemot vērā ļoti rūpīgu epidemioloģisko analīzi, lai novērstu nevajadzīgu vai nepamatotu naudas izlietošanu daudz un dažādos laboratoriskajos izmeklējumos. Kopumā šobrīd ir veikti vairāki simti dažādu klīnisko paraugu un barības laboratorisko izmeklējumu gan Latvijā, gan ārvalstīs, tāpēc ļoti svarīgi ir izvēlēties pareizo paraugu ņemšanas un testēšanas stratēģiju, lai taupītu jau tā ierobežoto finansējumu.

 

Manuprāt, ir nepieciešams detalizēti izvērtēt līdz šim pieejamos rezultātus, īpaši ņemot vērā nupat sniegto pētījuma izvērtējumu no dažādu jomu ārvalstu ekspertiem, lai būtiski pilnveidotu esošo pētījuma izmeklējumu plānu, kas palīdzēs arī daudz precīzāk definēt veicamos uzdevumus. Turklāt ir jābūt vienai references klīnikai, piemēram, LLU Veterinārmedicīnas fakultātes klīnikai, kurā pēc vienotas metodikas tiek izmeklēti, apkopoti un reģistrēti visi klīniskie gadījumi, tādā veidā nodrošinot labu un pārskatāmu reģistru ar apstiprinātiem, vai, piemēram, aizdomīgiem ME vai polineiropātiju klīniskiem gadījumiem. Tāpēc ir nepieciešams kritiski izvērtēt visu šobrīd pieejamo informāciju vienuviet, piemēram, dažādu jomu ekspertu grupā, lai pieņemtu izsvērtu lēmumu par turpmākām darbībām, kas potenciāli būtu veicams pētniecībā, oficiālā kontrolē un uzraudzībā (PVD) un klīnisko gadījumu monitoringā un analīzē.


DOGO TAGS

twitter